Oficiāli darba kārtību atklāja Mollet del Valles pašvaldības priekšsēdētāja Mireija Dionisio un URBACT sekretariāta direktors Teofils Gherca, uzsverot projektā izvirzītos uzdevumus, digitālās atstumtības negatīvās sekas, piemēram, sociālo izolāciju, darba iespēju zaudēšanu un mazāk demokrātisku līdzdalību un vienlaikus arī digitālās plaisas* izaicinājumus Eiropā un vietēja līmeņa kontekstā partnervalstīs. Jāatzīmē, ka šī bija visu projektā iesaistīto 9 partneru pirmā klātienes darba sanāksme, kurā galvenais akcents tika veltīts projekta uzsākšanas un plānošanas jautājumiem, sastādot paredzamo projekta ceļa karti līdz 2025.gada beigām, vienojoties par turpmākajiem soļiem, atskaites punktiem un projekta vadības principiem partnerībā un lokālā līmenī.
Darba sesijas vadīja tīkla eksperts Īens Grehems, kurš ar URBACT programmas rīkiem un metodēm palīdzēja partnerībai iezīmēt aktuālās problēmas, vajadzības un noformulēt vīziju rīcības plānam. Kopīgu diskusiju rezultātā, kas bija orientētas uz izaicinājumu apzināšanu un to pārvarēšanu, iezīmējās mērķis izveidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā iedzīvotāji var vienlīdzīgi gūt labumu no digitālās pasaules piedāvātajām iespējām. Lai to panāktu, projekta partneri primāri identificēja faktorus, kas ir būtiski digitālās plaisas pārvarēšanai, piemēram, apmācība, brīvprātīgais darbs vai iedzīvotāju motivēšana un informēšana, lai nodrošinātu, ka mērķa grupas varētu atbilstoši lietot pieejamās digitālās iespējas.
Partneri dalījās arī ar labo praksi digitalizācijas jomā. Mollet del Valles senioru nodaļa sniedza ieskatu brīvprātīgo programmā, ko koordinē pašvaldība. Sanāksmes ietvaros brīvprātīgais senioru pārstāvis Antonio Miravalls dalījās savā ļoti pozitīvajā pieredzē par šo iniciatīvu, pašam sākotnēji bez jebkādām pamatiemaņām (nemākot lasīt un rakstīt) un apgūstot zināšanas digitālajā jomā, vēlāk jau sistemātiski apmācot savus vienaudžus, bez maksas vadot nodarbības 13 klasēm 40 stundas nedēļā šādās tēmās – interneta lietošana, attēlu apstrāde, google dokumentu lietošana, Android/IOS sistēmas. Savukārt ar vēl vienu pozitīvo pieredzi par to, kā brīvprātīgie jaunieši iesaistās paaudžu digitālajā brīvprātīgajā darbā, dalījās Lepidas reģionālā aģentūra no Boloņas Itālijā. Jelgavas novada pašvaldība kā vienu no projekta uzdevumiem ir definējusi pilotprojekta īstenošanu neformālā apmācību jomā mūžizglītības kontekstā par digitālajiem jautājumiem. Tiesa, par saturu, vajadzībām un mērķa grupu vēl notiks diskusija nākamajās novada un ārējo ekspertu kopīgās darba sapulcēs, kas izrietēs no jomas un pašu mērķa grupu pārstāvju rekomendācijām.
Esošais konteksts novada digitālās attīstības virzienā ir definējams kā izaicinājums. Digitālās plaisas samazināšana digitālās iekļaušanas virzienā un digitalizācijas risinājumos rada izaicinājumus vietējā un reģionālā līmenī, jo Latvija būtiski atpaliek digitālajās prasmēs, liels skaits profesiju kļūs digitālas vai automatizētas (līdz 2025. gadam līdz 50% strādājošo būs jāpārkvalificē); prasmju paradigma mainās uz nepārtrauktu mācīšanos un periodisku pārkvalifikāciju. Tāpat Latvijas rādītāji cilvēkkapitālā ir zem ES vidējā līmeņa, ieņemot 18. vietu starp 27 ES valstīm. Latvija ir tikai nedaudz zem ES vidējā līmeņa gan digitālo pamatprasmju, gan augstāko pamatprasmju ziņā. 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz pamata digitālās prasmes un 24% ir augstākas par pamata digitālajām prasmēm, salīdzinot ar attiecīgiem ES vidējiem rādītājiem 54% un 26%. Latvija, kurā 64% iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālā satura veidošanas prasmes, ir tuvu ES vidējam rādītājam 66% (*Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (2022) — valstu sniegums digitalizācijā). Jāatzīmē, ka šajos rādītājos trūkst datu reģiona vai vietējā līmenī, kas būtu saistoši Jelgavas novadam.
Realitātē digitalizācija ir valsts līmeņa politikas sastāvdaļa, taču pašvaldībās iztrūkst skaidri definēts digitalizācijas virziens plānošanas dokumentos, Jelgavas novada pašvaldība nav izņēmums. Integrētais rīcības plāns digitālajā iekļaušanā pats par sevi ir instruments, lai to mainītu, integrējot stratēģiskajā plānošanā ar precīziem nodomiem, soļiem un plānojamo finansējumu. Ar vietējās projekta darba grupas ieguldīto darbu tas ienesīs izpratni, pārliecību par tēmu un tās nozīmi vietējā attīstībā, jo daļai komandas ir jābūt politikas veidotājiem, jomas profesionāļiem un tehnoloģiju un pakalpojumu lietotājiem. Nākamā DIGI-INCLUSION tīkla starptautiskā sanāksme notiks 2024. gada aprīlī Portugāles pilsētā Torres Vedras, kas būs veltīta motivācijai apgūt digitālās prasmes, digitālās pieejamības jautājumiem no tehnoloģiskās un datu analīzes puses. Savukārt 2024.gada jūnijā plānota visu partneru vizīte Jelgavas novadā.
*Digitālā plaisa ir nevienlīdzīga piekļuve digitālajām tehnoloģijām, informācijai, pakalpojumiem un informāciju tehnoloģiju pratības apmācībām, tā skar visas paaudzes un kopienas neatkarīgi no rases, dzimuma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ekonomiskā statusa un fiziskām spējām.
Vairāk par projektu šeit un "Digi-inclusion" sociālo mediju kontos:
